Līdzība par pazudušo aitu ir viens no Jēzus stāstiem, kas parādās divos Jaunās Derības sinoptiskajos evaņģēlijos un arī apokrifiskajā Toma evaņģēlijā. Jēzus izmantoja līdzības, lai nodotu kādu vēstījumu vai mācītu kādu mācību. Līdzība par pazudušo aitu parāda, cik ļoti Dievs mūs mīl, pat tad, kad esam apmaldījušies uz grēka ceļa. Dievs mūs vienmēr meklē un meklē.Jēzus stāstīja stāstu par pazudušo aitu, lai parādītu, cik ļoti Dievs mīl grēciniekus un, tāpat kā Viņš, pieņem ikvienu, kas nožēlo grēkus. Katrs cilvēks ir svarīgs Dievam. Uzzini par līdzību par pazudušo aitu un tās skaidrojumu.

Līdzība par pazudušo aitu

Daži farizeji bija sašutuši par Jēzu, jo Viņu vienmēr ieskauj cilvēki, kas bija pazīstami ar savu grēcīgo dzīvi (Lk.15:1-2). Lai izskaidrotu viņu attieksmi, Jēzus pastāstīja līdzību par pazudušo aitu.

Kāds vīrs, kuram bija 100 aitu, redzēja, ka viena ir pazudusi, tāpēc viņš atstāja pārējās 99 laukā, lai meklētu savu pazudušo aitu. Kad viņš to atrada, viņš bija ļoti laimīgs, uzcēla aitu uz pleciem un devās mājās (Lk.15:4-6). Atgriežoties viņš aicināja savus draugus un kaimiņus, lai kopā ar viņu svinētu, ka viņš ir atradis savu pazudušo aitu.

Jēzus teica, ka Debesīs tiek svinēti svētki arī tad, kad grēcinieks nožēlo grēkus (Lk.15:7). Grēcinieka glābšana ir lielāks iemesls svinībām nekā 99 taisno, kuriem nav vajadzības nožēlot grēkus.

Klikšķiniet šeit: Vai jūs zināt, kas ir līdzība? Uzziniet to šajā rakstā!

Līdzības par pazudušo aitu skaidrojums

Jēzus teica, ka Viņš ir Labais Gans (Jņ.ev.10:11). Mēs esam Kristus avis. Kad mēs grēkojam, mēs attālināmies no Dieva un pazūdam, gluži kā avis līdzībā. Būdami vieni, mēs nevaram atrast ceļu atpakaļ. Tādēļ Jēzus izgāja mums pretī, lai mūs glābtu. Kad mēs Viņam ticam, mēs tiekam aizvesti atpakaļ uz Dieva mājām.

Farizeji uzskatīja, ka tikai tie, kas dzīvo pareizu dzīvi, ir Dieva uzmanības vērti. Tomēr līdzība par apmaldījušos aitu parādīja, ka Dievs mīl grēciniekus. Tāpat kā stāstā aprakstītais vīrs devās pēc savām avīm, Dievs dodas meklēt tos, kas apmaldījušies, Viņš vēlas glābt pazudušās avis.

Cilvēki, kas sekoja Jēzum, bieži vien bija grēcinieki, taču viņi atzina savas kļūdas un nožēloja tās. Atšķirībā no farizejiem, kuri uzskatīja, ka ir taisni un viņiem nav nepieciešams nožēlot grēkus. Jēzus vairāk nekā šķietamību vērtēja nožēlu (Mt.9:12-13). Viņa atnākšana bija, lai glābtu pazudušos, nevis lai tiesātu un nosodītu.

Pazudušas avis atrašana rada lielu prieku. Egoistiskā sirds vēlas, lai visa uzmanība tiktu pievērsta sev, bet tie, kas redz citu sāpes, priecājas par kāda atgūšanu, kurš šķita neatgūstams. Tā tas bija ar cilvēka, kurš atguva pazudušo aviņu, draugiem un kaimiņiem, un debesīm, kas priecājas par nožēlojamu grēcinieku. Nav vietas egoismam, tikaisvinēt.

Savā ziņā mēs visi esam bijuši pazudušas avis. Mēs esam novērsušies no Dieva, un Viņš ar mīlestību mūs ir atgriezis savā pusē, tāpēc arī mums ir ar mīlestību jāsadarbojas, meklējot pazudušās avis visā pasaulē. Šī ir ļoti svarīga vēsts, ko Jēzus vēlējās ielikt prātā tā laika reliģiozajiem cilvēkiem.

Uzziniet vairāk :

• Uzziniet skaidrojumu par līdzību par labo samarieti
• Līdzība par ķēniņa dēla precībām
• Atklājiet līdzības par ražu un kviešiem nozīmi