Satura rādītājs
O Psalms 35 ir viens no Dāvida žēlošanas psalmiem, kurā mēs atrodam arī nevainības apliecinājumu. Šajā psalmā mēs atrodam neparastu uzsvaru uz viņa ienaidnieku lomu. Iepazīstieties ar psalmu un WeMystic svēto vārdu interpretāciju.
Dāvida nožēla un nevainība 35. psalmā
Lasiet šī psalma vārdus ar lielu uzmanību un ticību:
Kungs, cīnies ar tiem, kas cīnās ar mani, cīnies pret tiem, kas cīnās pret mani.
Ņemiet vairogu un bruģi un nāc man palīgā.
Izvelc šķēpu un šķēpu pret tiem, kas mani vajā; saki manai dvēselei: Es esmu tava pestīšana.
Lai tiek apkaunoti un apkaunoti tie, kas tiecas pēc manas dzīvības; lai tie, kas izdomā pret mani ļaunu, tiek atvairīti un apkaunoti.
Esiet kā dzirnakmens vēja priekšā, un Tā Kunga eņģelis liks tiem bēgt.
Lai viņu ceļš ir tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis tos vajā.
Jo bez iemesla viņi man slepeni uzlika lamatas, bez iemesla manai dzīvībai izraka bedri.
Ļaujiet, lai iznīcība nāk pār viņiem negaidīti, un lai slazds, ko viņi ir slēpuši, tos sasaista; lai viņi krīt tajā pašā iznīcībā.
Tad mana dvēsele priecāsies Kungā, tā priecāsies par Viņa pestīšanu.
Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir tev līdzīgs, kas izglābj vājos no tā, kas ir stiprāks par viņu? Jā, nabagos un trūcīgos no tā, kas tos aplaupa.
Parādās ļaunprātīgi liecinieki; viņi izjautā mani par lietām, ko es nezinu.
Viņi dara man ļaunu par labu, liekot manai dvēselei skumt.
Bet es, kad viņi slimoja, es uzvilku maisus, pazemojos gavējot un lūdzos ar galvu uz krūtīm.
Es izturējos tā, kā es izturētos pret savu draugu vai brāli; es klanījos un raudāju, kā cilvēks raud par savu māti.
Bet, kad es paklupu, viņi priecājās un pulcējās kopā; viņi pulcējās pret mani, nožēlojami vīri, kurus es nepazinu; viņi mani nemitīgi apmeloja.
Skatīt arī: Vai niezošas rokas ir naudas zīme?Kā ņirgājoties par liekēžiem ballītēs, viņi zobus grieza pret mani.
Ak, Kungs, cik ilgi Tu uz to raudzīsies? Izglāb mani no viņu vardarbības, izglāb manu dzīvību no lauvām!
Tad es Tev pateikšos lielajā sapulcē, tevi slavēšu ļoti daudzu ļaužu vidū.
Lai nepriecājas par mani tie, kas ir mani ienaidnieki bez iemesla, un lai nemirkšķina acis tie, kas mani ienīst bez iemesla.
Jo viņi nav runājuši par mieru, bet ir izdomājuši viltus vārdus pret šīs zemes iedzīvotājiem.
Skatīt arī: Putnu svētā simbolika - garīgā evolūcijaViņi ir atvēruši savas mutes pret mani un saka: Ak, mūsu acis to ir redzējušas.
Tu, Kungs, esi to redzējis, neturam mieru, Kungs, neesi tālu no manis.
Pamosties un pamosties manam spriedumam, manai lietai, manam Dievam un manam Kungam!
Kungs, mans Dievs, attaisno mani pēc savas taisnības, un lai viņi mani neapmierina.
Nesakiet savās sirdīs: Aha! mūsu vēlme ir piepildījusies; nesakiet: Mēs esam viņu apēduši.
Lai tie, kas priecājas par manu kaitējumu, ir kaunā un kaunā kopā, lai tie, kas lielās pret mani, ir kaunā un kaunā tērpti.
Un tie, kas vēlas manu attaisnošanu, lai kliedz no prieka un priecājas, un lai saka manu attaisnošanu, un lai nemitīgi atkārto: lai ir slavēts Kungs, kas priecājas par sava kalpa labklājību.
Tad mana mēle runās par Tavu taisnību un Tavu slavu visas dienas garumā.
Skat. arī 81. psalmu - Priecājieties Dievā, mūsu spēkā!Psalma 35 interpretācija
Lai jūs varētu saprast visu šī spēcīgā 35. psalma vēstījumu, šeit ir sniegts detalizēts apraksts par katru šī fragmenta vietu, un tas ir atrodams zemāk:
1.-3. pants - Cīņa pret tiem, kas cīnās pret mani
"Cīnies, Kungs, ar tiem, kas cīnās pret mani, cīnies pret tiem, kas cīnās pret mani. Paņem vairogu un šķēpu, un celies man palīgā. Paņem šķēpu un šķēpu pret tiem, kas mani vajā. Saki manai dvēselei: Es esmu tava pestīšana."
Šī 35. psalma sākumā Dāvids jūt, ka viņam netaisnīgi uzbrūk, un lūdz, lai Dievs viņam palīdz un cīnās viņa vietā ar ienaidniekiem. 35. psalma sākumā Dāvids nekautrējas lūgt Dievu, lai viņš kā kareivis stātos pretī saviem ienaidniekiem, parādot savu pilnīgu atkarību no Dieva spēka. Šo sajūtu viņš vēlreiz apliecina ar frāzēm: "Saki manai dvēselei: es esmu tava pestīšana", parādot, ka viņš gaida Dieva rīcību.pret saviem ienaidniekiem.
4. līdz 9. pants - Ļaujiet viņiem krist bojā.
"Lai tie tiek kaunināti un apkaunoti, kas meklē manu dzīvību; lai tie tiek novērsti un apkaunoti, kas izdomā ļaunu pret mani. Lai tie ir kā pelavas vēja priekšā, un Tā Kunga eņģelis tos liks bēgt; lai viņu ceļš ir tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis tos vajā. Jo bez iemesla tie man slepeni uzlika slazdu, bez iemesla tie man izrok bedri manai dzīvībai. Lai vējš pēkšņi nāk pār tiem.Tad mana dvēsele priecāsies Kungā, tā priecāsies par Viņa pestīšanu.
Turpmākajos pantos mēs redzam virkni lūgumu, ko Dāvids izsaka kā sodu saviem ienaidniekiem un vajātājiem: lai viņi tiktu apkaunoti un apkaunoti, lai viņu ceļš būtu tumšs un slidens un lai Tā Kunga eņģelis viņus vajātu. Citiem vārdiem sakot, Dāvids lūdz Dievu, lai viņa ienaidnieki tiktu galīgi sodīti. Viņš izsaka šo lūgumu, jo zina savu nevainību, viņš zina, ka nav pelnījis apvainojumus un uzbrukumus, ko ļaunieir darījuši tos, un uzskata, ka Dievam vajadzētu sodīt tos ar savu Psalma 35 lūgumu.
10. pants - Visi mani kauli sacīs.
"Visi mani kauli sacīs: "Kungs, kas Tev līdzīgs, kas izglābj vājos no tā, kas stiprāks par viņu?" Jā, nabagos un trūcīgos no tā, kas tos aplaupa.""
Šis pants parāda Dāvida dziļo uzticību Dievam ar miesu un dvēseli. Viņš lieto izteicienu "visi mani kauli", lai parādītu savu paļāvību uz Dieva taisnīgumu, ka Viņš izglābj vājos (Dāvidu) no spēcīgajiem (viņa ienaidniekiem), dod privilēģiju nabagajiem un trūcīgajiem un sodu tam, kas zog. Viņš parāda, ka Dieva vara var aizkavēties, bet neapsīks, jo nav nekā.šajā visumā, kas var salīdzināt ar viņa spēku.
11. līdz 16. pants - Kā ņirgāties griboši liekuļi
"Ļaunprātīgi liecinieki paceļas; viņi izjautā mani par lietām, par kurām es neko nezinu. Viņi vērš ļaunu par labu, sagādājot bēdas manai dvēselei. Bet attiecībā uz mani, kad viņi bija slimi, es uzvilku maisu, pazemojos ar gavēni un lūdzos ar galvu uz krūtīm. Es izturējos tā, kā es izturētos pret savu draugu vai brāli; es gāju noliecis galvu un sēroju, kā kāds sēro par savu māti. Bet kad es paklupuViņi priecājās un pulcējās kopā; tie pulcējās pret mani, nožēlojami ļaudis, kurus es nepazinu; tie mani nemitīgi apmeloja. Kā ņirgājami liekuļi svētkos, viņi zobus grieza pret mani."
Šajos pantos Dāvids nedaudz stāsta par to, kas ar viņu notika. Viņš stāsta par to cilvēku apkaunojošo attieksmi, kuri šodien viņu izsmēja, lai gan pagātnē viņiem jau bija palīdzējis. Viņš runā par viltus lieciniekiem, kuri izsmēja Dāvidu, kurš saraustījās, paklupa un atkāpās.
17. un 18. pants - Kungs, cik ilgi Tu uz to raudzīsies?
"Kungs, cik ilgi Tu to vērosi? izglāb mani no viņu vardarbības, izglāb manu dzīvību no lauvām, tad es Tev pateiksimies lielajā sapulcē, es Tevi slavēšu ļoti daudzu ļaužu vidū."
Šajos pantos viņš jautā Dievam, vai tas nav bijis pietiekami, līdz Kungs redzēs viņu cietušu no ienaidnieku rokām, ar tik lielu netaisnību. Bet viņš paļaujas uz Dievu, viņš zina, ka var paļauties, ka Dievs viņu atbrīvos no tik lielas vardarbības. Un tādēļ viņš saka, ka gaida Viņa atbrīvošanu un žēlastību, lai viņš dotu žēlastību un slavētu Tēva vārdu tautas vidū.
19.-21. pants - Viņi atvēra savas mutes pret mani.
"Lai nepriecājas par mani tie, kas ir mani ienaidnieki bez iemesla, un lai nemirkšķina acis tie, kas mani ienīst bez iemesla, jo tie nav runājuši par mieru, bet ir izdomājuši viltīgus vārdus pret zemes klusajiem. Viņi ir atvēruši savas mutes pret mani un saka: "Ak, mūsu acis Viņu ir redzējušas!"""
Dāvida ienaidnieki priecājās, redzot krītam tādu cilvēku kā viņš, kurš akli paļaujas uz To Kungu. Psalmists atkal aizstāv savu nevainību:" Viņi mani ienīst bez iemesla." Tas ir ciešanu fragments un ilustrē viņa ienaidnieku sarkasmu ar vārdiem: "Ak, mūsu acis to ir redzējušas." Psalmists atkal aizstāv savu nevainību.
22. un 25. pants - Tu, Kungs, esi Viņu redzējis.
"Tu, Kungs, esi to redzējis, neklusē, Kungs, neesi tālu no manis. Pamosties un pamosties manai tiesai, manai lietai, manam Dievam un manam Kungam. Attaisno mani pēc savas taisnības, Kungs, mans Dievs, un neļauj viņiem priecāties par mani. Lai viņi nesaka savā sirdī: "Redzi, mūsu vēlme ir piepildījusies!" Lai viņi nesaka: "Mēs viņu esam apēduši!"".
Šajos 35. psalma pantos Dāvids saka Dievam, lai Viņš pamostas, jo viņš ir liecinieks visam tam, kas, kā viņš zināja, bija netaisnīgs. Viņš lūdz Dievu, lai Viņš neklusē, un lūdz Viņu vairs nepagarināt viņa ciešanas, viņš lūdz Viņa dievišķo spriedumu.
26.-28. pants - Tad mana mēle runās par Tavu taisnību un Tavu slavu visas dienas garumā.
"Lai tie, kas priecājas par manu kaitējumu, tiek kaunināti un apkaunoti kopā; lai tie, kas lielās pret mani, tiek apkaunoti un apkaunoti; lai tie, kas vēlas manu attaisnošanu, kliedz priekā un priecājas, un lai tie saka manu attaisnošanu, un lai viņi pastāvīgi saka: "Lai top slavēts Tas Kungs, kas priecājas par sava kalpa labklājību!" Tad mana mēle runās par Tavu taisnību un par Tavu slavu visu dienu.visi."
Šajā pantā ar izteicienu "kaunēties" Dievs parāda, ka zemes cilvēku ļaunums pirms pēdējās tiesas ir niecīgs, tas viņiem nav nekādas nozīmes. Tikai tie, kas mīl Dievu, piedalīsies Viņa priekā pēc dievišķās tiesas, tikai tie pēc pestīšanas varēs slavēt Dievu.
Uzziniet vairāk :
- Visu psalmu nozīme: mēs esam apkopojuši 150 psalmus.
- Sofroloģija - atbrīvojieties no stresa un dzīvojiet harmonijā
- Sievišķā enerģija: kā atmodināt savu dievišķo pusi?